Noderīgas saites
Skolotājiem
Lietotājiem
31.marts 8.a klases kolektīvam bija īpaša diena – alternatīvā mācību diena, kad mācību stundas nenotika, taču visi gatavojās Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Indrāni”.
Šoreiz tas bija tik neierasti – mājās, katrs sev tīkamā laikā un vietā, varēja ļauties seno latviešu dzīvei, vērtībām un attiecībām!
“Indrāni” ir viens no pazīstamākajiem Rūdolfa Blaumaņa literārajiem darbiem, kurā rakstnieks pilnībā apliecinājis savu meistarību dramaturģijas satura un formas saliedējumā. R. Blaumanis lugā aplūkojis saimniecisku un ētisku konfliktu, kas saistīts ar paaudžu attiecībām, īpašuma apsaimniekošanu un tā pārņemšanu. Drāmā atspoguļotajā vienas ģimenes krīzē plašu vispārinājumu ieguvusi problemātika, kas ir nozīmīga saistībā ar tradīciju saglabāšanu un sabiedrības attīstību. Luga sarakstīta 1903. gadā R. Blaumaņa mājās Brakos, tajā ir daudz personisku nianšu, tēlotas rakstniekam pazīstamas ainavas un ikdienas dzīves detaļas.
Kā nošķirt tos ošus, kas pilda maku, no tiem, kas priecē sirdi? Kā paspert pretī soli tēvam, kad tas nāk ar izlīgumu? Vai iespējams dzīvot tālāk “caur to labu”, ko saviem bērniem esam mācījuši? „Indrāni” Nacionālā teātra repertuārā 100 gadu laikā kopš sarakstīšanas ienākusi tikai ceturto reizi – šoreiz režisora Valtera Sīļa cilvēciski gudrā un asā redzējumā. Šķiet, ka tas noticis uz palikšanu – izrāde ir repertuārā jau astoto sezonu.
Lomās:
Indrānu tēvs Ģirts Jakovļevs
Indrānu māte Lolita Cauka (2012./2013.gada sezonas “Spēlmaņu nakts” nominācija – Gada aktrise)
Edvards Uldis Anže
Ieva Daiga Gaismiņa (2012./2013.gada sezonas “Spēlmaņu nakts”balva – Gada aktrise otrā plāna lomā)
Kaukēns Juris Lisners
Līze Daiga Kažociņa
Noliņš Ainārs Ančevskis
Edžiņš Jurģis Spulenieks (2012./2013.gada sezonas “Spēlmaņu nakts” balva – Gada jaunais skatuves mākslinieks)
Guste Anna Klēvere
Zelmiņa Anete Saulīte
Paldies projektam “Latvijas skolas soma” un projekta koordinatorei Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā Idai Zelčai, kā arī Latvijas Nacionālajam teātrim par šo iespēju!
Valmieras Drāmas teātra izrāde “Hamlets”
«Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi»
Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Svina garša”
Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Ezeriņš”
10. a klases skolēnu atziņas par Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Latvieši”
8.b klases skolēnu pārdomas par Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Bille”
Indras Rogas redzējumā „Klūgu mūks” runā par mūsu tautas raksturu, par nepieciešamību lūkoties debesīs un spēju sapņot, jo arī visneprātīgākie sapņi piepildās. Pat ja mūžs ir par īsu, lai pats sapņotājs to pieredzētu. Un tā arī ir dzīves jēga. „Ticēt un darīt – tas ir viss! Pieņemt, izturēt un nekrist izmisumā.”
Jauniešu komentāri un pārdomas pēc izrādes
Nezinu, kāpēc man tas spilgti palicis atmiņā, taču sižeta notikumi man noteikti, pirmkārt, jau lika novērtēt to, ka dzīvoju laikā, kad man ir iespēja mācīties, nevis kā tas bija Franča brālim, kurš to ļoti gribēja, bet nevarēja atļauties. Vēl man tas lika pārdomāt to, ko es domāju par Dievu un vai vispār viņam ticu.
***
Lika pārdomāt par to, cik dažādi ir cilvēku likteņi, kā dzīve var būt negaidīti pagriezieni.
***
Man lika pārdomāt to, ka mūsdienās patiesībā ir tik daudz iespēju, lai sasniegtu savus mērķus un sapņus, bet agrāk cilvēkiem bija tik daudz grūtību, kā, piemēram, Pirmais pasaules karš, neziņa par valsts nākotni, bet visiem tāpat bija kaut kādi sapņi, un viņi tos īstenoja, bet mūsdienās cilvēki pat nenovērtē to, cik daudz mums ir dots.
***
Man patika, ka izrāde lika aizdomāties par daudzām lietām un ka tā bija daudzslāņaina. Piesaistīja tas, ka darbojās tik daudz aktieru, kā arī interesants likās viņu tēlojums.
***
Lika aizdomāties par to, ka tagad katram ir iespēja iet uz skolu un mācīties, bet lugā Jezupam bija ļoti liela griba mācīties, tomēr nevarēja turpināt mācīties, kas viņu ļoti aizvainoja. Mūsdienās mēs skolu uztveram vairāk kā mocības. Pēc lugas noskatīšanas es sapratu, ka man paveicas, ka varu mācīties un turpmāk varu iet studēt, kur vēlos.
***
Sižetā redzamie notikumi lika padomāt par cilvēku sīkstumu, īpaši smagos kara, pārmaiņu apstākļos, nepadošanos, drosmi. Neskatoties uz to visu un arī smago darbu, viņiem bija sapņi un cerība par labāku nākotni.
Klases audz.: I.Ločmele, T.Sjomkina, D.Černomirdina
Skolas soma
2020.gada 30 septembrī 9.a, 9.b klases projekta “ Skolas soma” ietvaros devās mācību ekskursijā uz Rankas muižu un Druvienas Latviskās dzīvesziņas centru.
Rankas muižā mūs sagaidīja gide, kas nedaudz pastāstīja par muižas vēsturi , par atjaunošanas darbiem un nākotnes iecerēm. Pēc stāstījuma mums bija iespēja pašiem iepazīties ar muižas teritorijā esošajām ēkām, ieiet tajās, apskatīt izvietotos eksponātus un iepazīties ar vēsturiskajiem materiāliem. Neviens nepalika vienaldzīgs par antīko automašīnu izstādi. Teritorijā esošā Romas katoļu kapela lika uz mirkli apstāties un ieklausīties klusumā un sevī. Skolēniem ļoti patika iespēja pašiem brīvi pārvietoties pa teritoriju un to izpētīt, kā arī iespēja uzdot jautājumus, jo gide bija pieejama visu laiku. Viesošanos Rankas muižā neaizmirstamu darīja skaistā rudens ainava un krāsainiem koki, kas parka teritorijā bija apskatāmi.
Druvienas latviskās dzīvesziņas centrā mūs sagaidīja centra vadītāja un bijusī Druvienas pamatskolas direktore, kas bija mūsu nodarbību vadītāja. Skolēniem tika piedāvātas divas nodarbības no visa plašā nodarbību klāsta. Mums bija iespēja pārbaudīt savas prāta un domāšanas spējas “Izlaušanās istabā” un izbaudīt mācību procesu, kāds bija skolēnu vecākiem, kad tie bija skolēni. Mums bija iespēja sēdēt viengabala skolas solos ar paceļamām virsmām, apguvām glītrakstīšanas prasmes, improvizēti gatavojamies ierindas skatei, kas bija viens no pasākumiem padomju laika skolā.
Brauciens skolēniem patika, vienīgi tas varētu iekļaut vairāk apskates objektus un būt ilgāks.
10.a klases jaunieši izmantoja iespēju apmeklēt Alūksnes muzeja izglītojošo nodarbību, kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Jaunieši apskatīja muzeja ekspozīciju „Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē” un, klausoties gides stāstījumu, iepazina dzimtas vēsturi. Tad jaunieši tika sadalīti divās grupās, lai piedalītos pētnieciskajā pārgājienā pa Alūksnes pilsētu. Pārgājiena laikā bija jādodas uz kultūrvēsturiskajiem objektiem, kas norādīti kartē un jāpilda dažādi uzdevumi darba lapās. Pēc pārgājiena, skolēni atgriezās galapunktā, kur uzzināja pareizās atbildes un noskaidroja uzvarētājus.
Nodarbības laikā bija svarīga jauniešu savstarpējā sadarbība, uzticēšanās un komunicēšana savā starpā, jo uzdevumi prasīja ne tikai zināšanas, bet arī atjautību un veiklību. Jaunieši atjaunoja un pilnveidoja zināšanas par Alūksnes vēsturi, uzzināja interesantus, līdz šim nezināmus faktus, par pilsētas senajām ēkām un objektiem.
Jauniešiem patika, muzeja sagatavotie uzdevumi, strādāt ar karti un savstarpēji sadarboties. Klases kolektīvs pilnvērtīgi pavadīja laiku, kurā kļuva draudzīgāki, iejūtīgāki un saliedētāki.
